Supervīzija


Mērķa auditorija

  • vadītāji, kuri vada darbiniekus (organizācijas/struktūrvienību vadītāji,
    projektu vadītāji u.c.)
  • dažādu profesionālo jomu speciālisti, kuri vēlas pilnveidot savu profesionālo un personības kompetenci (gan biznesa uzņēmumos, gan valsts organizācijās, gan izglītības iestādēs)

Supervīzija ir process, kurā vadītājs risina ar profesionālo darbību saistītus jautājumus. Piemēram: vadītājs/speciālists ikdienā nokļūst gan organizācijas kā sistēmas, gan cilvēku attiecību situācijās, kurās ne vienmēr skaidri iespējams saprast, kas notiek, kādēļ cilvēki rīkojas tā, kā rīkojas, kādi lēmumi un rīcība būs visefektīvākie. Tāpat arī, esot ciešā saskarsmē ar cilvēkiem, vadītājs/speciālists sastopas arī ar savām personīgajām sajūtām – ne vienmēr patīkamām un izskaidrojamām. Šādās un līdzīgās situācijās supervīzija ir piemērots profesionāls atbalsts ceļā uz sevis apzināšanos un kompetences pilnveidi. Es supervīziju veidoju kā drošu vidi, kurā cilvēks var aktīvi un radoši darboties, lai apzinātu risināmo situāciju un sevi tajā, lai izprastu notikumu kontekstus, lai izaicinātu sevi ieraudzīt dažādas perspektīvas un veidotu jaunus - sev piemērotus - uzvedības modeļus. Šāda procesa laikā vadītāji/speciālisti stiprina savu pašizziņu un trenē prasmi patstāvīgi turpināt sevis pilnveidi darba ikdienā.


Supervīzijas veidi

  • individuālā supervīzija (vienas sesijas ilgums 1-1,5h), kurā piedalās tikai klients un supervizors.
  • grupas supervīzija (vienas sesijas ilgums 2-3h), kurā piedalās vairāki vienas jomas profesionāļi un supervizors. 
  • komandas supervīzija (vienas sesijas ilgums 2-3h), kurā piedalās darbinieku/vadības komanda un supervizors.

 Supervīzijas norise

Pirmajā tikšanās reizē notiek vienošanās par iespējamo sesiju (tikšanās reižu) skaitu, biežumu, gaidām, vēlmēm, prioritātēm, konfidencialitāti un atbildību sesijas laikā. Katrā sesijā:

  • vienošanās par konkrētās sesijas mērķi, kas ir risināmais jautājums, sagaidāmais rezultāts sesijā;
  • risināmās situācijas/jautājuma/problēmas būtisko aspektu noskaidrošana, precizēšana;
  • situācijas risināšanas process, kurā supervizors piedāvā metodes, kas visefektīvāk ved uz risināmā jautājuma mērķi (jautāšana, saruna, metaforas/tēli, radošās mākslas – zīmēšana, veidošana u.c., jebkas, kas palīdz vispamatīgāk saskatīt situāciju un tās kontekstus);
  • secinājumi, novērojumi, iegūto atklāsmju lietošanas iespējas turpmākajā darba ikdienā, turpmākā iespējamā rīcība sevis attīstībai, rīcības maiņas iespējas;
  • ja nepieciešams – tiek uzdots „mājas darbs” jeb iegūto atziņu pārbaudīšana praksē, sevis attīstības uzdevums darbavietā;
  • savstarpēja atgriezeniskā saite par sesijā sasniegtajiem mērķiem, procesu, sajūtām, 
  • sesijas novērtējums; vienošanās (vai vēlreiz akceptēšana) par nākamās sesijas laiku;

Pēdējā sesijā papildus: kopējā procesa un attīstības progresa izvērtējums, ieteikumi turpmākai pašattīstībai.